Naudas atmazgāšana
Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija?
Lielā skaita noziedzīgu nodarījumu mērķis ir radīt peļņu personai vai grupai, kas veic šo nodarījumu. Naudas atmazgāšana ir šādu noziedzīgu ienākumu apstrāde, lai slēptu to nelikumīgo izcelsmi. Šis process ir ārkārtīgi svarīgs, lai pastāvīgi pretotos naudas atmazgāšanas darbībām.
Nelegālā ieroču pārdošana, kontrabanda un organizētās noziedzības darbības, kurās ietilpst, piemēram, narkotiku tirdzniecība un prostitūcijas aprindas, var radīt milzīgus naudas apjomus. Arī krāpšana, konfidenciālas informācijas izmantošana tirdzniecībā, kukuļošana un datorizkrāpšanas shēmas var nodrošināt lielu peļņu un radīt motivāciju “legalizēt” nelikumīgi iegūtos līdzekļus, veicot naudas atmazgāšanu.
Kad noziedzīga darbība dod ievērojamus peļņas līdzekļus, iesaistītajai personai vai grupai jāatrod veids, kā kontrolēt līdzekļus, nepievēršot uzmanību pamata darbībai vai iesaistītajām personām. Noziedznieki to panāk, aizkrāpjot avotus, mainot formu vai pārvietojot līdzekļus uz vietu, kur tie mazāk ticami piesaistīs uzmanību.
Finanšu darbības pret naudas atmazgāšanu darba grupa (FATF) tika izveidota 1989. gadā Parīzē, G7 samitā, lai izstrādātu saskaņotu starptautisku atbildi uz pieaugošo bažu par naudas atmazgāšanu. Drīz vien tika izstrādāti 40 ieteikumi, kuros tika noteikti pasākumi, kurus valsts valdībām vajadzētu veikt, lai īstenotu efektīvas pret naudas atmazgāšanu vērstas programmas.
Kas ir AML?
Termins "pret naudas atmazgāšanu" konkrēti attiecas uz visiem politikas virzieniem un likumdošanas aktiem, kas obligāti liek finanšu iestādēm aktīvi uzraudzīt savus klientus, lai novērstu naudas atmazgāšanu un korupciju.
Naudas atmazgāšanas apkarošanas procedūras un politikas tiek koordinētas valsts iestāžu (piem., Apvienotās Karalistes NCA) un starptautisko organizāciju (piem., FATF vai ANO Narkotiku un noziedzības biroja) līmenī. Visi šie dalībnieki nepārtraukti strādā, lai apgrūtinātu naudas atmazgāšanas aktivitātes.
AML regulējums balstīts uz 5. naudas atmazgāšanas direktīvu: 2018. gada 19. jūnijā 5. naudas atmazgāšanas direktīva (Direktīva (ES) 2018/843), kas grozīja 4. naudas atmazgāšanas direktīvu, tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm šo direktīvu bija jātransponē līdz 2020. gada 10. janvārim.
Šie grozījumi ieviesa būtiskus uzlabojumus, lai labāk apbruņotu Savienību, novēršot finanšu sistēmas izmantošanu mazgāšanas nolūkos un teroristu darbību finansēšanai.
Šie grozījumi tika ieviesti, lai:
- Palieliniet pārredzamību, izveidojot publiski pieejamus reģistrus uzņēmumiem, uzticības fondiem un citiem juridiskiem nosacījumiem;
- Pastipriniet ES Finanšu izlūkošanas vienību pilnvaras un nodrošiniet tām piekļuvi plašai informācijai, lai tās varētu veikt savus uzdevumus;
- Ierobežojiet anonimitāti, kas saistīta ar virtuālajām valūtām un maciņu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī priekšapmaksātajām kartēm.
- Paplašiniet kritērijus augsta riska trešo valstu novērtēšanai un uzlabojiet aizsardzības līdzekļus finanšu darījumiem uz šādām valstīm un no tām;
- Izveidojiet centrālās bankas kontu reģistrus vai informācijas atgūšanas sistēmas visās dalībvalstīs;
- Uzlabojiet sadarbību un informācijas apmaiņu starp pretatbalvas mazgāšanas uzraudzības iestādēm, kā arī starp tām un prudenciālajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālo banku.